Doktorantūrā nonāk tie cilvēki, kuri beiguši maģistrantūru un kuri alkst sasniegt augstāku izglītības līmeni. Pamatskola, vidusskola, augstskola – bakalaura studijas un maģistra studijas - ir līdzīgas ar to, ka pamatā apmācību veids ir lekciju klausīšanās un iegūto zināšanu atreferēšana. Zinātniskie darbi vidusskolā, bakalaura darbs un maģistra darbs savukārt norāda to darbības stilu, kāds būs doktorantūrā. Var būt tādas doktorantūras studijas, kur nav jāklausās neviena lekcija, lai gan ir jānokārto eksāmens specialitātē un angļu valodā. Pamata laiks doktorantam jāvelta zinātniskā darba izstrādei. Tas, kurš agrāk saņēmis vislabākās atzīmes, tagad var apmulst, jo doktorantūrā izvirzās tie, kuriem ir vairāk vērtīgu publikāciju, t.i., tie, kuri veikuši konkrētus aprēķinus, mērījumus un piedāvājušas jaunas idejas. Doktorantūrā jāiemācās iegūt, interpretēt un prezentēt savus pētījum rezultātus. Un tas laikam ir visgrūtākais. Lai gan katram doktorantam ir darba vadītājs, kurš norāda pētījumu virzienu, palīdz strādāt – viņš drīzāk kompensē to, ka doktorants vēl nav spējīgs pilnībā pats noformulēt savas idejas, patstāvīgi strādāt. Pēc optimistiskākajām prognozēm cilvēkam, kurš 3 līdz 5 gadus pavadījis doktorantūrā, būtu jāspēj pašam patstāvīgi veikt savus pētījumus. Šādas kvalitātes – spēja strādāt pastāvīgi - iegūšana, ir doktoranta darbības mērķis.
Šeit tiek un tiks apkopoti materiāli par un ap doktorantūru Latvijā.
Šis nav īsts e-kurss (par tā apgūšanu Jūs nevarēsit iegūt kredītpunktus un iekļaut to savās atskaitēs); materiāls ir veidots kā brīvā veidā rakstītu padomu/ ieteikumu kopums, lai iespējami uzlabotu vai atvieglotu doktorantūras studijas Latvijā.
Materiāla tapšanā un veidošanā ir piedalījušies LJZA biedri – jaunie doktori. Tāpat ir tikuši pieaicināti atsevišķi plašāku ievērību guvušie Latvijas jaunie zinātnieki.
Zemāk ir dots tematu saraksts un attiecīgā temata e-kursa lappuses numurs.
© 2006 LJZA. Visas tiesības paturētas.